Lībiešu, sēļu un latgaļu pakļaušana
|
|
Turaidas līvu kristīšana. Mākslinieks A.Stankēvičs (1932 – 2015) 1205. gadā bīskaps Alberts uzsāka karagājienu pret Daugavas lībiešiem. Krustneši nodedzināja Lielvārdes un Aizkraukles pili. Daugavas lībiešus piespieda pieņemt kristīgo ticību. 1206. gadā Gaujas lībieši sāka sacelšanos pret vācu varu, taču viņus sakāva. Tajā pašā gadā ar Turaidas valdnieka Kaupo atbalstu vācieši tomēr pakļāva Gaujas lībiešus un nodedzināja Turaidas pili. 1207. gadā krustneši devās iekarot sēļu un latgaļu zemes. Kokneses valdnieks Vetseke cīnījās pret iebrucējiem. Krustnešu karaspēks bija spēcīgs, un Vetseke pameta Koknesi. gadā krustneši ieņēma un izpostīja arī sēļu galveno centru Sēlpili. 1209. gada vasarā krustneši iebruka Jersikā, nopostīja to. Jersikas valdnieks Visvaldis bija spiests pakļauties un nodot savu valsti Rīgas bīskapam, saņemot to atpakaļ kā lēni. 1213. gadā Tālavas valdnieks Tālivaldis noslēdza padošanās līgumu ar krustnešiem. Līdz 1224. gadam krustneši iekaroja visas latgaļu zemes. |